Bites niknas! Četras spilgtas mācībstundas

Mūsu medusnesējas ir ļoti čaklas un miermīlīgas, bet ir gadījušies arī izņēmumi. Ar vienu saimi bija diezgan smaga pieredze, vienmēr bija īpaši jāsadūšojas, lai pieietu pie stropa. Turklāt nekad nebijām baidījušies veltīgi. Ja darbības ar šo saimi būtu nofilmētas, būtu apskatāmi diezgan komiski skati. Domājām, kā tā bija mežonīga saime, bišumāte bija melna un ļoti liela, bet varbūt arī, ka bijām pieļāvuši kādu kļūdu. Šopavasar atkal viens strops mums liek būt ļoti uzmanīgiem. Redzēs, kā mums veiksies.

Tāpēc šoreiz padalāmies ar vērtīgu informāciju no žurnāla “Dārzs un Drava” 1959.gada izdevuma par to, kāpēc bites kļūst niknas?

Kad  bites kļūst niknas

Dravniekiem iesācējiem nereti gadās ka, neuzmanīgi un nepareizi strādājot pie bišu stropiem, bites tiek ļoti uztrauktas, pat sakaitinātas, tā ka tuvoties stropam ir neiespējami un bites apdraud apkārtni, notiek pat nelaimes gadījumi.

Esmu redzējis vairākus nelaimes gadījumus, kuriem par cēloni bijušas saniknotas bites.

1.gadījums

Kādas nelielas dravas tuvumā, dravniekam nezinot, piesēja teli. Ar asti vicinot tele sakaitināja bites, tās teli sadzēla. Tele skrienot apgāza stropu. Tūkstošiem saniknotu bišu meklēja dzīvniekus, kam uzbrukt. Šajā laikā dzelzceļa stacijā “Punduri” pienāca pasažieru vilciens. Bites uzbruka pasažieriem, apkalpojošam personālam un arī lokomotīves vadītājam, kādēļ viņš bija spiests aizbraukt no stacijas kādu puskilometru tālāk. Lai iekāptu un izkāptu no vilciena pasažieriem bija jāiet stacijai ar līkumu.

Tā nezināšanas dēļ bija jāzaudē tele, no bišu saimes gāja bojā 40% bišu, tika nodzelti vairāki sīki mājdzīvnieki un bija arī citas nepatikšanas.

2.gadījums

Kāds dravnieks, vēlēdamies pacienāt ar medu savus viesus, vēlu vakarā atvēra savu stropu un, mēģinot izņemt medus kāri, aplipa ar bitēm, kas salīda arī zem drēbēm. Medu viņš nepaspēja izņemt, bet dabūja daudz dzēlienu un bija spiests palikt gultā 12 dienas un izsaukt ārstu.

3.gadījums

Dažus  desmit gadus atpakaļ kāds bišu turētājs mani uzaicināja pārbaudīt viņa 3 bišu saimes, kas esot slinkas medus nesējas. Trīs gadus pāris apkāres no malas esot izņēmis, vairāk neesot varējis. Manā acu priekšā viņš sagatavojās pieiešanai pie stropiem: uzvilka biezu mēteli, galvā uzlika ziemas cepuri,rokās dūrainus cimdus, uzlika stiepļu pinumu priekš acīm, ko piestiprināja ar dubultu maisa audeklu, ar garu dvieli notina kaklu, rokā paņēma čuguna podiņu ar sveķainiem skaliem. Uz maniem iebildumiem par neparasto apģērbu un dūli bišu īpašnieks sajūsmā teica, ka šoreiz ar manu palīdzību izdošoties izņemt vairāk medus, jo citiem esot pa pusstopam medus pienests. Iepriekšējos gados līdz pusstopam neesot varējis tikt. Pirmās trīs kāres varēja viegli izņemt, arī ceturto ar grūtībām izņēmām, bet piektā kāre nepadevās, jo bites to trīs gadus bija līmējušas ar propolisu, ķirmji izalojuši augšējo līstīti. Laužot tā visa sadrupa. Apkāres malas ar šūnām palika stropā. Tās vajadzēja no stropa sienas atgriezt ar garu nazi. Lai bites nodzītu, bišu turētājam, šķiet, bija aptrūcis spēka pūst, un viņš bija arī pārmērīgi sasvīdis. Bites sāka savam nekopējam strauji uzbrukt, salīda drēbēs un zem tām. Beidzamais laiks bija bēgt un meklēt patvērumu telpās. Pie 50 soļu attālās slitas piesietie zirgi sāka trakot, to  īpašniekiem tie bija  jānogādā drošā vietā. Tikai lietojot pulverizatoru un pareizu dūmekli, varēju kārtīgi darbu pie stropa pabeigt. Bišu īpašnieks nevarēja darbā piedalīties, jo bija spiests atpūsties gultā.

4.gadījums

Kāds tēvs dēla kāzu viesus gribēja pacienāt ar medu. Laiks bija apmācies un medus izņemšanai nelabvēlīgs. Izņemot pirmā apkāre ar visām bitēm nokrita. Ar to pilnīgi pietika, lai bites uztrauktos un sāktu nikni uzbrukt. Lai glābtos no dzēlieniem, dravnieks meklēja patvērumu kurošās pirts dūmos, tomēr tas nelīdzēja. Tad viņš devās uz dīķi lai dzēlējas noskalotu. Kamēr galva zem ūdens, tikmēr bija līdzēts, tiklīdz galva parādījās virs ūdens, bites atkal no jauna viņu apsēda. Tikai lienot caur bieziem krūmiem, varēja no bitēm atbrīvoties. No saniknotajām bitēm cieta vistas, suns un lopi. Sāpju remdināšanai dravnieks iedzēra mājas alu, kas vēl vairāk pastiprināja pampumu. Otrā dienā viņš nebija spējīgs acis atvērt, ne arī kāzu labumus baudīt.

Ko lietot sadzelšanas gadījumos?

Dravniekiem mājās jātur 50-60% stiprs degvīns un spirts. Var būt arī ožamais spirts. Lai remdinātu sāpes un mazinātu uzpampumu, sadzeltās vietas un ap tām vairākas reizes viegli jāapmazgā ar spirtu. Ja iedzēlušas 40 un vairāk bišu reizē, jāizdzer 100-150 g t.i.,viena alus glāze degvīna, vislabāk ar siltu tēju. Jāuzturas siltā vietā. Nopietnos gadījumos jāgriežas pie ārsta. Nekādā ziņā nedrīkst lietot alu. Ejot strādāt pie bišu stropiem, nedrīkst lietot alu, sīpolus, ķiplokus, odekolonu, smirdošu apavu smēru. Lai bites neuztrauktu, tīri jānomazgājas, lai nav sviedru smakas, un jāvelk gaišs, vislabāk balts kokvilnas apģērbs. Dūlī jāieliek labi prauli, vislabāk vītola, lai vajadzīgā brīdī varētu uzpūst kuplu dūmu mutuli."

Materiāls sagatavots pēc:

M.Paeglītis

DĀRZS un DRAVA 1959.gada oktobris